Loading

Jaunumu lapa 2018.gada ziema

Tiks veidotas tematiskās darba grupas reģiona interešu pārstāvībai valsts līmenī

Rīgas plānošanas reģions (RPR) Reģiona Attīstības padome nolēma izveidot tematiskās darba grupas reģiona interešu plašākai pārstāvībai valsts līmenī. Kā pirmās tematiskās grupas tiks veidotas sabiedriskā transporta, izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta jomā, bet nākotnē to skaits varētu palielināties, ņemot vērā aktuālos jautājumus valstī un ministriju dienaskārtību.

Daiga Jurēvica, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes priekšsēdētāja un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja: “Šobrīd aktuālie jautājumi tiek risināti Rīgas plānošanas reģiona (RPR) administratīvajā līmenī, izsakot eksperta vērtējumu un priekšlikumus. Tomēr daudzos jautājumos ir nepieciešams politisks ilgtermiņa skatījums, ko var vislabāk sniegt reģiona politiķi – pašvaldību vadītāji un to vietnieki. Tāpēc pieņēmām lēmumu veidot tematiskās grupas, kuras jau atbildīgo ministriju, valdības un Saeimas līmenī aktualizēs viedokli par reģionam nozīmīgiem jautājumiem. Šis ir svarīgs solis, lai reģiona intereses tālāk tiktu virzītas jau politiskā līmenī.”

Sabiedriskā transporta jautājumu darba grupa vadīs Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks. Par Uzņēmējdarbības atbalsta darba grupas vadītāju izvirzīts Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars. Savukārt par Izglītības jautājumu darba grupas vadītāju - Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe.

Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs: “Sabieriskā transporta plānošana šobrīd notiek Autotransporta direkcijā, politiskajā līmenī pašvaldības pat īsti neiesaistot. Tomēr katra pašvaldība vislabāk zinās tās iedzīvotāju vajadzības, novada transporta problēmas un arī redzējumu, kā to vislabāk risināt. Darba grupas viens no uzdevumiem ir panākt, lai daudz aktīvāk jau plānošanas procesā tiktu ņemts vērā mūsu redzējums un viedoklis par reģionam un katrai pašvaldībai svarīgiem jautājumiem.” Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padome arī nolēma, ka turpmāk reģiona intereses Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta padomē vajadzētu pārstāvēt diviem reģiona pārstāvjiem - Mārim Spindžukam kā politiskajam līmenim un Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājai Ligitai Olantei.

Raimonds Čudars, Salaspils novada domes priekšsēdētājs: “Uzņēmējdarbība ir svarīgs reģiona un katras pašvaldības mugurkauls, kas nodrošina darbavietas, izaugsmi un arī ienākumus. Diemžēl daudzi jautājumi un problēmas, ar ko tie ikdienā saskaras, ir saistīti ar valsts politiku, kuru varam ietekmēt, apvienojot mūsu viedokli un kapacitāti vienā – reģiona viedoklī un iestājoties par efektīvākajiem risinājumiem valsts līmenī.”

Savukārt Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe uzsver, ka šobrīd izglītības jomā no valsts puses uzsākta ļoti vērienīga reforma, kas skar visas pašvaldības. Lai tā rezultētos kvalitatīvā rezultātā, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai valsts intereses, bet arī pašvaldību pieredzi un ekspertīzi.

Uz pirmo sēdi sanākusi RPR Sabiedriskā transporta darba grupa

Šī gada 31.janvārī uz pirmo tikšanos sanāca izveidotā Rīgas plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta darba grupa.

Darba grupu vada Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, bet par tās dalībniekiem deleģēti Vadims Faļkovs (Rīgas pašvaldība), Mārtiņš Bojārs (Mārupes novads), Mārtiņš Aizpurietis (Limbažu novads), Andrejs Požarnovs (Baldones novads), Juris Laizāns (Ogres novads), Ainārs Vaičulens (Stopiņu novads) un Jurģis Rācenis (Alojas novads).

Viena no aktuālākajām problēmām ir valsts nepietiekamais dotāciju apjoms, kā rezultātā VAS "Autotransporta direkcija" šobrīd uzsākusi sabiedriskā transporta reģionālā maršrutu tīkla radikālu optimizāciju. Piemēram, Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās tas piedāvā veikt samazinājumu par vairāk nekā miljonu kilometru, kas nav pieņemami, ņemot vērā reģiona attīstības tendences un potenciālu valsts mērogā.

Māris Sprindžuks, RPR Attīstības padomes loceklis un Ādažu novada domes priekšsēdētājs: "Kilometru griešana nevar būt vienīgais risinājums, jo nerisina problēmu pēc būtības. Ir jāmeklē ilgtermiņa risinājumi un viens no tādiem pirmajiem soļiem varētu būt pilnīga pāreja uz pasažieru elektronisko norēķinu veikšanu autobusos. Šādā gadījumā tiktu izskausta "ēnu" prakse, kad šoferis no pasažiera saņem par braucienu samaksu skaidrā naudā, bet šis pārvadātais pasažieris netiek fiksēts oficiālajās pārvadātāja atskaitēs. Rezultātā "Autotransporta direkcija", neredzot patieso pārvadāto pasažieru statistiku un ieņēmumus, iespējams, mazāk rentablus maršrutus atspoguļo kā nerentablus. Turklāt izskaujot ēnu ekonomiku, šādā veidā samazinātos valsts dotāciju nepieciešamība vai arī valsts līdzfinansējumu varētu novirzīt reisu mazāk apdzīvotās reģiona vietās nodrošināšanai."

RPR Sabiedriskā transporta darba grupa nolēma, ka turpmāk tā sanāks uz sēdi reizi mēnesī (katra mēneša pirmajā nedēļā).

Šobrīd pašvaldības iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanā un sabiedriskā transporta plānošanā nepiedalās. Vienīgais izņēmums ir republikas nozīmes pilsētas, kurām likums deleģē sabiedriskā transporta plānošanas funkciju un kurām arī pieder sabiedriskā transporta uzņēmumi, bet plānošana notiek tikai pilsētas administrativajās robežās, minimāli aptverot akaimes ap lielajām pilsētām. Tai pat laikā jāuzsver, ka katra pašvaldība vislabāk zinās tās iedzīvotāju vajadzības, novada transporta problēmas un arī redzējumu, kā to vislabāk risināt. Darba grupas viens no uzdevumiem ir panākt, lai daudz aktīvāk jau plānošanas procesā valsts līmenī tiktu ņemts vērā redzējums un viedoklis par reģionam un katrai pašvaldībai svarīgiem jautājumiem.

Rīgas plānošanas reģions izstrādās Rīgas metropoles areāla rīcības plānu

Rīgas plānošanas reģions (RPR) pēc savas iniciatīvas izstrādās tematisko plānu “Rīgas metropoles areāla rīcības plāns”, kas būtu nozīmīgs palīginstruments reģiona attīstības un izaugsmes tālākā plānošanā. Šis plāns papildinās un aktualizēs divus jau esošos dokumentus – “RPR ilgtspējas attīstības stratēģija 2030” un “RPR attīstības programma 2014 – 2020”.

Rīgas metropoli veido Rīga un Pierīgas pašvaldības, kas kopā ir nozīmīgs Latvijas ekonomikas, izglītības, zinātnes, tūrisma, sporta un kultūras dzinējspēks. Areālu veido aptuveni 60% Latvijas iedzīvotāju un tajā notiek 80% no sociāli ekonomiskās aktivitātes valstī. Turklāt tas ir vienīgais areāls Latvijā, kurā turpina pieaugt iedzīvotāju skaits. Tai pat laikā reģions saskaras ar daudziem jauniem izaicinājumiem – urbāno izplešanos, mobilitātes problēmām, piemērotas un pietiekamas infrastruktūras trūkumu, dzīves kvalitāti un publisko pakalpojumu pieejamību. Šie jautājumi ir svarīgi reģiona kontekstā. Turklāt tā attīstības potenciāls ir atšķirīgs no citiem Latvijas reģioniem, līdz ar to nepieciešama cita pieeja plānošanā. Tādēļ tika nolemts izstrādāt Rīgas metropoles areāla tematisko plānu, kurā ar partneriem tiktu risināti jautājumi, kas skar areāla attīstību.

Plāna izstrādes mērķis ir panākt Rīgas metropoles areāla saskaņotu attīstību un tur notiekošo procesu koordinēšanu, izmantojot integrētu pieeju un kompleksus risinājumus, lai saskaņotu Rīgas pilsētas, apkārtējo pašvaldību, valsts un iedzīvotāju dažādās intereses, vienlaikus starp metropoles attīstības dalībniekiem veidojot kvalitatīvu dialogu. Plāna uzdevums ir veidot vienotu sapratni par Rīgas metropoles areālu un attīstības vajadzībām, izstrādes procesā iesaistīt nozīmīgākos attīstības ‘dalībniekus’, identificēt Rīgas metropoles areāla izaugsmes prioritāros risinājumus, noteikt laika ietvaram un finanšu instrumentiem atbilstošas rīcības, radīt vajadzībām atbilstošu un vidējā termiņā īstenojamu plānu.

Mārtiņš Bojārs, Mārupes novada domes priekšsēdētājs: “Pierīgas apdzīvojuma struktūras jautājumu sakārtošana un apdzīvojuma plānošana ļautu veiksmīgāk risināt jautājumus pašvaldībā, kas saistīti ar Pierīgas aktīvu paplašināšanos. Gadu no gada mūsu novads attīstās un tajā pieaug gan iedzīvotāju, gan arī uzņēmumu skaits. Šāds tematiskais plāns ļautu kopīgi ar citām Pierīgas pašvaldībām veiksmīgāk plānot dažādu teritoriju attīstību un ar to saistīto jautājumu risināšanu, kā arī sadarboties dažādās jomās. Piemēram, izanalizējot katras pašvaldības resursu pieejamību, infrastruktūru, attīstības prognozes u.tml. Šis plāns varētu būt solis vēl ciešākas pašvaldību kooperācijas virzienā.”

Jau šobrīd ir identificēti vairāki apskatāmie plāna jautājumi. Pirmkārt, apdzīvojuma struktūra - apbūves izplešanās ierobežošana, nodalot urbānās attīstības teritorijas no vēl neapbūvētajām, mazskartām dabas teritorijām, zaļo teritoriju un ekoloģisko koridoru saglabāšana un funkcionēšana starp urbanizētajām teritorijām, publiskās ārtelpas uzlabošana. Otrkārt, vienota sabiedriskā transporta maršrutu plānošana un vienota biļete Rīgas metropoles areālā, kā arī savstarpēji koordinēti transporta veidi un pārsēšanās ‘punkti’ reģiona centros un Pierīgā. Treškārt, vienota publisko pakalpojumu (izglītības, veselības, kultūras u.c.), kā arī sadzīves pakalpojumu (iepirkšanās iespējas, dažādi servisi) piedāvājuma plānošana. Ceturtkārt, reģionālā un starptautiskā konkurētspēja - teritoriju specializācija, industriālo teritoriju izvietojums metropolē un pieguļošajās teritorijās, kompleksa tūrisma piedāvājuma izveide metropolei, kā arī vietas mārketinga stratēģijas – metropoles areālam, apdzīvojuma centriem.

Tematiskā plāna izstrādi veiks Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar VARAM un Zemgales plānošanas reģionu, kā arī iesaistot citus partnerus - ministrijas, Rīgas areāla attīstības centrus un novadu pašvaldības, universitātes, nozares asociācijas, apkaimju biedrības un kopienu fondus un NVO.

Autotransporta direkcija vēlas samazināt sabiedriskā transporta pārvadājumus par vairāk nekā miljonu kilometru

Ligita Olante, Rīgas plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja

Plānošanas reģionā esam saņēmuši Valsts SIA „Autotransporta direkcija” sagatavotos priekšlikumus sabiedriskā transporta reģionālā maršrutu tīkla optimizācijai. Uzskatām, pirms veicam maršruta vai maršrutā atsevišķu reisu slēgšanu, nepieciešams izanalizēt katru no reisiem, iegūstot informāciju par pasažieru skaitu, jeb plūsmu. Pirms sniegsim savu viedokli par iespējamām izmaiņām maršrutos, tiks ņemts vērā katras pašvaldības viedoklis.

Šobrīd redzam, ka optimizācija būtu iespējama atsevišķos maršrutos, samazinot reisu skaitu brīvdienās un arī posmos, kuros paralēli pasažieru pārvadājumi tiek veikti ar vilcienu, izmantojot dzelzceļu. Ar šā gada janvāra mēnesi reisu skaita samazinājums brīvdienās ir veikts maršrutos Rīga - Salaspils un Rīga - Ķekava. Vēlamies uzsvērt, ka valstij ir jānodrošina iedzīvotājiem pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi. Ir apdzīvotas vietas, kurās sabiedriskais transports ir vienīgā iespēja, kā iedzīvotājiem nokļūt uz darbavietām, ārstniecības iestādēm, izglītības iestādēm un pašvaldību institūcijām. Šādu maršrutu slēgšana nav iespējama. Izmaiņas noteikti nevar tikt veiktas tajos maršrutos, kas nodrošina skolēnu pārvadājumus uz mācību iestādēm.

Valsts SIA „Autotransporta direkcija” iesaka samazināt Rīgas plānošanas reģionā sabiedriskā transporta pārvadājumu apjomu par vairāk nekā miljonu kilometru. Domājam, ka tas nav īstenojams, ņemot vērā reģionā iedzīvotāju arvien pieaugušo skaitu. Jāatzīmē, ka Rīgas plānošanas reģionā ir mazākais kilometru skaits, par kuriem piešķirtā valsts dotācijas summa pārsniedz 75%, tas ir 8,4% no kopējā apjoma. Bez tam, šobrīd dažas no pašvaldībām, iespēju robežās, līdzdarbojas sabiedriskā transporta dotēšanā.

Valsts bāzes budžeta finansējums programmā Sabiedriskais transports sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai ir pietrūcis ne tikai šogad, bet arī iepriekšējos gados. Samazinoties pasažieru skaitam, samazinās pārvadātāju ieņēmumi, toties turpina pieaugt izmaksas, piemēram, šogad būtiski pieauga cena degvielai. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu valsts finansējums šim gadam ir palielināts par 5,1%, kas domāts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu segšanai.

Izveidots zaļā publiskā iepirkuma tiešsaistes katalogs

Rīgas plānošanas reģions izveidojis tiešsaistes katalogu par pakalpojumiem, produktiem un būvniecību, kas atbilst zaļā iepirkuma kritērijiem. Tajā informāciju par saviem pakalpojumiem var ievietot uzņēmumi, savukārt pašvaldības iepirkuma speciālistiem katalogs var būt noderīgs rīks zaļo publisko iepirkumu rīkošanā.

Kataloga mērķis ir atvieglot iepirkumu speciālistu darbu iepirkuma organizēšanas procedūras laikā, veicot tirgus izpēti, kā arī sekmēt to uzņēmumu atpazīstamību, kas tirgū nodrošina zaļajam publiskajam iepirkumam atbilstošu piedāvājumus. Pašvaldību un valsts iepirkumu speciālisti tiks informēti par kataloga esamību regulāri - gan elektroniski, gan semināros, gan arī citos ar zaļo publisko iepirkumu saistītos pasākumos.

Aicinām iepazīties ar katalogu.

Katalogā ir izveidotas sekojošas grupas: Biroju ēku projektēšana, būvniecība un vadība, ceļu projektēšana, būvniecība un uzturēšana, transports, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli, attēlveides iekārtas, biroja IT iekārtas, energoefektivitātes pakalpojumi, saules kolektori, saules baterijas.

Ja uzņēmuma profila izveides procesā rodas kādi jautājumi, lūdzu sazināties ar aija.zucika@rpr.gov.lv

Katalogs ir izveidots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” starptautiskā projekta “Zaļā publiskā iepirkuma atbalsta institūcijas inovatīvām un ilgtspējīgām institucionālām pārmaiņām (GreenS)” ietvaros.

Izstrādātas specifikācijas Zaļā publiskā iepirkuma tehniskās specifikācijas sagatavošanai

Lai iedrošinātu pašvaldības un tās iestādes konkursos vairāk izmantot videi draudzīgus pakalpojumus un preces, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) eksperti Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta “GreenS” ietvaros izstrādājuši standartizētu Zaļā publiskā iepirkuma dokumentāciju. Izstrādātie dokumentu paraugi būtiski atvieglos iepirkumu speciālistiem konkursu nolikumu sagatavošanu.

Šobrīd speciālisti izstrādājuši tehniskās specifikācijas un vērtēšanas kritērijus noteiktām produktu grupām – ielu apgaismošanā izmantojamajiem gaismas ķermeņiem, datoriem un datorekrāniem ar zemu ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī transportlīdzekļiem ar zemu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Aija Zučika, Rīgas plānošanas reģiona un projekta “GreenS” pārstāve: “Viens no iemesliem, kāpēc līdz šim kūtri iepirkumu speciālisti iekļauj videi draudzīgus kritērijus iepirkumos, ir to zināšanu un pieredzes trūkums, lai profesionāli sastādītu iepirkumu specifiskās prasības. Šis ir arī iemesls, kāpēc nolēmām izstrādāt tehniskās specifikācijas un vērtēšanas kritērijus, jo tas būtiski atvieglos iepirkumu sagatavotāju darbu. Jāmin, ka specifikāciju izstrādē mēs sadarbojāmies ar vietējām asociācijām un ražotājiem.”

Ar 2017. gada 1. jūliju Zaļais iepirkums būs obligāti jāpiemēro tādām preču un pakalpojumu grupām kā biroja papīrs (piemēram, otrreizēji pārstrādāts), biroja tehnika, datortehnika, pārtikas un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, kā arī ielu apgaismojums un satiksmes signāli.

Deinstitucionalizācijas projektā turpinās lielā plāna izstrāde

Deinstitucionalizācijas plāna veidotāji – Rīgas plānošanas reģiona un SUSTENTO pārstāvji – uzsākuši tikšanās ciklu ar reģiona pašvaldībām, lai kopīgi apspriestu Deinstitucionalizācijas plānā iekļautos pašvaldību priekšlikumus un ekspertu redzējumu par optimālākajiem to risinājumiem. Tikšanās laikā ar pašvaldībām plāna izstrādātāji apspriež tām svarīgus jautājumus, kas skar pašvaldību pakalpojumu attīstību, sadarbību ar citām pašvaldībām pakalpojumu sniegšanā un precizētu pilnas pakalpojumu izveides izmaksas.

26.01.2018. plkst.10.00 Tukumā (Tukuma bibliotēkā)
30.01.2018. plkst. 13.30 Jūrmalā, Domes ēkā
01.02.2018. plkst.11.00 Limbažos (Limbažu domes ēkā, Rīgas ielā 16)
02.02.2018. plkst.11.30 Siguldā, Zinātnes ielā 7, Siguldas pagastā
07.02.2018. plkst.15.00 Ogrē (Brīvības iela 33, 3.stāva zālē)
15.02.2018. būs Pierīgas pašvaldību tikšanās Rīgā (Meirovica bulvāris 18, Rīga).

SUSTENTO Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros izstrādā arī Valsts sociālā aprūpes centra filiāļu un Bērnu sociālās aprūpes iestāžu reorganizācijas plānus, kas sniegs ekspertu izvērtējumu par esošajām sociālās aprūpes iestādēm, atbilstoši deinstitucionalizācijas idejas būtībai. Jāmin, ka plānam ir izstrādāta jau pirmā redakcija, kas tālāk tiks nodota apspriešanai un nepieciešamības gadījumā vēl pilnveidota.

Ar akciju “Sapņi piepildās” tiks īstenoti īpašu bērnu sapņi

Rīgas plānošanas reģions valsts deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ir uzsācis sociālu akciju “Sapņi piepildās” bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kuri zaudējuši vecāku rūpes un klātbūtni. “Sapņi piepildās” paredz meklēt bērnus ar talantiem vai interesēm, lai ļautu uz vienu dienu īstenoties vienam viņu sapnim.

Piemēram, spēlēt kopā ar pazīstamu mūziķi, zīmēt ar mākslinieku, rakstīt kopā ar rastnieku u.tml. Tas var būt talants zīmēt, rakstīt dzejoļus un stāstus, šūt tērpus, adīt vai spēlēt mūzikas instrumentus. Akcijas mērķis ir parādīt sabiedrībai kopumā, ka starp mums dzīvo cilvēki, kas ir atšķirīgāki, prasa lielākas apkārtējo rūpes vai aug bez vecākiem un savām mājām, bet vienlaikus tie ir tikpat talantīgi un ar līdzīgām interesēm kā ikvienam no mums.

Akcijas pirmajā posmā aicinām pieteikt talantus, rakstot uz sirdsdomas@sirdsdomas.lv. Savukārt otrajā posmā tiks apzināti sapņi un kāds no šiem sapņiem tiks īstenots. Lūdzu, skatieties nolikumu www.sirdsdomas.lv.

Annele Tetere, Rīgas plānošanas reģiona Deinstitucionalizācijas projekta vadītāja: “Esam pārliecināti, ka ikvienam no mums ir nepiepildīti sapņi. Ar šo akciju mēs vēlamies palīdzēt tos īstenot un ļaut, lai tie iedvesmotu vēl vairāk attīstīt savus talantus un noticēt saviem spēkiem. Savukārt sabiedrībai kopumā katrs šāds īpašs stāsts ļaus gūt pozitīvas emocijas un kļūt atvērtākiem pret cilvēkiem, kuru ikdiena prasa lielākas rūpes un sapratni.”

Jau līdz šim sadarbībā ar labdarības organizāciju “Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija” īstenots pirmais sapnis tās bērniem, kopā ar ornitologu Arni Zacmani vērojot putnus Ķemeru nacionālajā parkā, saturīgi pavadot laiku brīvā dabā un izzinot putnus.
Savukārt pērn novembrī par godu patriotiskajiem svētkiem Dobeles Zemessardzes bataljons pēc Rīgas plānošanas reģiona iniciatīvas viesojās Irlavas bērnu namā netālu no Tukuma. Zemessargi bija sarūpējuši bērniem interesantu pārsteigumu - izskriet speciālu stafeti gandrīz kā armijā, izmēģināt roku mērķu trāpīšanā ar ieroci un noklausīties interesantu lekciju par zemessargu dzīvi. Paldies zemessargiem un bērniem!

Ar diskusiju Rīgā noslēdzies Live Baltic Campus projekts

Pēc Rīgas plānošanas reģions pērn decembrī rīkoja prezentāciju un diskusiju “Potenciālie sadarbības modeļi Pārdaugavas zināšanu teritorijai”, kurā iepazīstināja ar Pārdaugavu kā viedās attīstības teritoriju un aicināja klātesošos ekspertus uz diskusiju par veiksmīgu sadarbības modeļu veidošanu šādas teritorijas attīstībai, iesaistot pašvaldību, uzņēmēju un izglītības nozares pārstāvjus.

Prezentācija ar diskusiju bija viens no noslēdzošajiem Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Live Baltic Campus” pasākumiem. Tajā kā eksperti piedalījās Viesturs Celmiņš, Latvijas universitātes projektu koordinators, Emīls Rode, Rīgas plānošanas reģiona eksperts, un Ilze Paklone, pilsēttplānošanas eksperte un pētījuma “Pārdaugavas akadēmiskās pilsētiņas attīstības koncepcijas izstrāde” autore.

Pēc lielāko Latvijā augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un RISEBA - attīstības projektu pabeigšanas, Pārdaugavas teritorijā koncentrēsies valstī nozīmīgākais izglītības un pētniecības potenciāls. Kā liecina ārvalstu piemēri, zināšanu koncentrācija apvienojumā ar stratēģisku un pārdomātu teritorijas attīstības politiku un sadarbības mehānismiem rada iespēju šo potenciālu izmantot reģiona un valsts izaugsmei.

Lai to sekmētu, eksperti rekomendē izveidot pārvaldes un koordinācijas struktūru un izstrādāt stratēģiskas un telpiskas zināšanu teritorijas programmu un vīziju. Stratēģiskā attīstība balstās uz trim nozīmīgām komponentēm – viedo attīstību, ko nodrošina kampusi jeb akadēmiskās pilsētiņas, cilvēkresursu internacionalizāciju izglītības un pētniecības vidē, kā arī sadarbības tīklu veidošanos dažādos līmeņos ar atbilstošiem mehānismiem katram teritorijas attīstības posmam.

Sadarbības spēja un kopīgu mērķu identificēšana un realizēšana ir viena no noteicošajām komponentēm inovāciju ekosistēmas izveidei un darbībai. Sekmīgas inovāciju teritorijas attīstībai būtiska ir visu ekosistēmu pārstāvju (izglītība, pētniecība, uzņēmējdarbība), pilsētas, reģiona un valsts iesaiste stratēģiskā līmenī.

Tiešais fiziskais tuvums un saistītais informācijas aprites ātrums ļauj iesaistītajām pusēm operatīvi attīstīt jaunas sadarbības formas un projektus, reaģēt uz tirgus izmaiņām, kā arī veidot spēcīgus kodolus kopēju interešu pārstāvniecībai. Teritorija un tajā esošā infrastruktūra var kalpot kā platforma iekšējiem un ārējiem sadarbības tīkliem, piemēram, starp zināšanu institūcijām un uzņēmumiem, noteiktās specializācijas jomās, piegāžu ķēdēs starp lielajiem uzņēmumiem un tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, profesionāļu grupām, u.c.

Rīgas plānošanas reģions kā projekta partneris piedalās Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekta Nr. 155 “Campus Areas as Labs for Participative Urban Design” (“Live Baltic Campus)/Akadēmiskās pilsētiņas – līdzdalīga pilsētdizaina laboratorijas” īstenošanā. Projekta mērķis ir veicināt pilsētas dzīvesvides uzlabošanu (atveseļošanu), nodrošinot inovatīvas pieejas ienešanu pilsētplānošanā, izmantojot dizaina domāšanas metodes. Projekta aktivitātes ir saistītas ar Centrālā Baltijas jūras reģiona akadēmisko pilsētiņu (campus/ kampusu) plānošanu un integrēšanu kopējā pilsētas plānojumā. “Live Baltic Campus” īstenošana paredzēta līdz 2018.gada martam.

Vairāk informācijas www.livebalticcampus.eu.

Jauns projekts! Rīgas plānošanas reģiona mazo ostu attīstībā ieguldīs 2,6 milj. eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro. No tiem Rīgas plānošanas reģiona ostās - 2,6 miljoni eiro.

Inga Brieze, Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja: “Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās. Piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.”

Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu un Igaunijas Mazo jahtu ostu attīstības centru, iesaistot partnerus no 10 Latvijas ostām – Salacgrīvas, Skultes, Rīgas, Jūrmalas, Engures, Mērsraga, Rojas, Ventspils, Pāvilostas un Liepājas - un 9 Igaunijas jahtu ostām, ir uzsācis vērienīgu Igaunijas – Latvijas programmas atbalstītu projektu “Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā” / ESTLAT HARBOURS. Projekta mērķis ir izveidot mazo ostu tīklu ar kvalitatīviem pakalpojumiem Baltijas jūras Austrumu piekrastē un Rīgas jūras līcī Igaunijā un Latvijā. Projekta ietvaros plānots īstenot aktivitātes divos virzienos - investīcijas jahtu ostu infrastruktūrā un pakalpojumu attīstībā, kā arī Latvijas un Igaunijas kā burāšanas galamērķa popularizēšanā.

Projektu plānots īstenot līdz 2020.gada 31.maijam.

Vācijas burātāju interese par Baltijas jūras reģionu pieaug

INTERREG Igaunijas-Latvijas pārrobežas programmas projektu “ESTLAT Harbours” ietvaros janvāra beigās Rīgas plānošanas reģions un Kurzemes plānošanas reģions kopā ar Latvijas un Igaunijas jahtu ostu pārstāvjiem piedalījās lielākajā jahtu un ūdenstūrisma izstādē Vācijā, Diseldorfā “Boot Duseldorf 2018”, kur iepazīstināja apmeklētājus ar burāšanas iespējām un piedāvājumu Latvijas un Igaunijas piekrastē.

Ūdenstūrisma industrija šobrīd aktīvi attīstās. “Boot Duseldorf 2018” šogad piedalījās rekordliels dalībnieku skaits - 1,923 dalībnieki no 68 valstīm prezentēja jahtas, laivas un ūdens sporta aktivitātēm nepieciešamo aprīkojumu un piedāvājumu, pulcējoties vienuviet 220,00 m² lielajā izstādes telpā un uzņemot 247 000 apmeklētājus.

Latvijas jahtu ostu tīkls un tūrisma iespējas piekrastē šajā izstādē tiek prezentētas jau otro gadu. Kurzemes plānošanas reģions novēroja, ka šogad burātāju interese par mūsu piekrasti ir pastiprinājusies. Vācijas burātāji mērķtiecīgi apmeklēja stendu un meklēja informāciju tieši par burāšanas iespējām Latvijas un Igaunijas piekrastē, kas burātāju vidū tiek atpazīts kā Austrumbaltijas krasts. Apmeklētājus interesēja informācija par ostu izvietojumu, piedāvājumu, ieteiktajiem maršrutiem un formalitātēm. Daudzi atzīmēja, ka jau ir ieplānojuši savu apmeklējumu 2018. vai 2019.gada sezonā. Lai arī daļa burātāju atzina, ka mūsu piekraste kā burāšanas galamērķis ir joprojām neatklāts un nezināms, tas izraisa īpašu gaidpilnu interesi.

Latvijas un Igaunijas piekrastes ūdenstūrisma stends izstādē tika izvietots blakus Dienvidu Baltijas jūras piekrastes (Vācija – Polija – Lietuva) stendam, kas ļāva Vācijas ceļotājam plānot pilnu savu ceļojuma maršrutu, turpinot ceļojumu no tā tālāka punkta Lietuvā, Klaipēdā tālāk gar mūsu piekrasti. Stendā savu ostu piedāvājumu prezentēja pārstāvji no Liepājas, Pāvilostas, Ventspils, Jūrmalas ostām un Rīgas jahtu ostas Ķīpsalā, kā stendā piedalījās LiveRiga pārstāvji.

Lai gan Vidusjūras galamērķi, tādi kā Grieķija, Horvātija, piesaista burātājus saules un silto laikapstākļu dēļ, taču Baltijas jūra rada interesi tieši ar savu kultūrvēsturisko piedāvājumu, izcilas garšas piedzīvojumu un cilvēku neskarto dabu. Galvenās grūtības piesaistīt Latvijai atpūtas burātājus nav laikapstākļi, bet gan 120 jūras jūdžu lielais attālums no Gdaņskas līdz Klaipēdai, tāpēc nereti Vācijas burātāji plāno maršrutu uz Latviju caur Gotlandes salu. Motivēšana un iedrošināšana ir galvenais uzdevums gan Latvijas, gan arī pārējām Baltijas jūras piekrastes ostām. Čartera piedāvājums jeb izīrēt jahtu braucieniem uz vietas varētu būt vēl viens no risinājumiem kā piesaistīt vairāk burātāju, un izstādē teju katrs otrais stenda apmeklētājs jautāja par čartera iespēju, kas diemžēl šobrīd Latvijā netiek nodrošināts un tā ir brīva tirgus niša. Lai gan daži Igaunijas uzņēmumi (piemēram, Spinnaker, Nord Sail Grupp) piedāvā čartera pakalpojumus, tie negarantē jahtu pieejamību Latvijā, un potenciālie burātāji nevar uzsākt savas burāšanas brīvdienas Rīgā, kas ir viegli sasniedzams lidojumu galamērķis.

Jau pavisam drīz Latvija un Igaunija kā kopīgs burāšanas galamērķis tiks popularizēts arī izstādē Helsinkos (9.-18.02.), Stokholmā (2.-11.03.) un Varšavā (8.-11.03.), lai piesaistītu burātājus arī no Skandināvijas un Viduseiropas.

Rīgas plānošanas reģionam jauna funkcija - taksometru pakalpojumu licencēšana

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā, nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Jaunie noteikumi nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Taksometru pakalpojumu licencēšanu veiks Rīgas plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļa.

Siguldas pašvaldība saņem balvu par uzņēmējdarbības sekmēšanu pašvaldībā

Rīgas plānošanas reģions (RPR) apbalvoja Siguldas pašvaldību par ieguldīto darbu uzņēmējdarbības sekmēšanai novadā. Pašvaldība tika atzīta par uzvarētāju Rīgas plānošanas reģionā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sadarbībā ar plānošanas reģioniem rīkotajā konkursā "Pašvaldību atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības sekmēšanai". Konkurss tika rīkots pirmo gadu.

Siguldas novada pašvaldība saņēma naudas balvu 10 390 eiro apmērā, ko plānots izmantot grantu konkursa „Māmiņa. Siguldiete. Uzņēmēja” organizēšanai nākamajā gadā. Savukārt atzinības rakstus saņēma Alojas, Ādažu, Limbažu un Salacgrīvas novadu pašvaldības.

Konkursa mērķis ir katrā plānošanas reģionā noteikt pašvaldību, kuras sava pamatbudžeta ietvaros visefektīvāk īsteno daudzveidīgus atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības sekmēšanai. Izvēloties uzvarētāju, tika izvērtēti pašvaldību īstenotie atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības sekmēšanai un sasniedzamie rezultāti, kas tieši izpaužas kā pozitīva ietekme uz pašvaldības budžeta ieņēmumu sadaļu vai netieši uz uzņēmējdarbības vides izaugsmi pašvaldībā kopumā.

Konkurss paredzēja, ka uzvarētājam piešķirtā naudas balva jāizmanto uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu ieviešanai vai nodrošināšanai.

Pašvaldību iesniegtos pieteikumus vērtēja Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra pārstāvis, Plānošanas reģiona administrācijas pārstāvis, Latvijas Darba devēju konfederācijas vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis un AS „Attīstības finanšu institūcija ALTUM”.

Laipni lūgti jaunajā Rīgas plānošanas reģiona mājas lapā!

www.rpr.gov.lv

Report Abuse

If you feel that this video content violates the Adobe Terms of Use, you may report this content by filling out this quick form.

To report a Copyright Violation, please follow Section 17 in the Terms of Use.