Loading

Gaidot Lieldienas! Kuldīgas Galvenās bibliotēkas virtuālā literatūras izstāde

Noderīgas grāmatas par un ap Lieldienām, to gaidīšanu un tradīcijām

Diāna Karaša "Latviešu sadzīves tradīcijas un godi"
"Nāc nākdama, Lieladiena! : latviskas tradīcijas un 50 pasaulē populāru ēdienu receptes"
"Lieldienu grāmata"
Ineta Bērziņa "Lieldienas"
Latviešu tradīcijā Lieldienas ir pavasara saulgrieži, saules svētki, saistīti ar kustību un dienas garumu. Lieldienas ir arī svarīgākie kristiešu svētki, kas piemin Kristus augšāmcelšanos. Pavasara saulgrieži, kad diena un nakts ir vienā garumā, un sākas dienas uzvaras jeb tās kļūst garākas par nakti - dēvē arī par Lielo dienu, un to nosaka pēc Saules gaitas, bet kristiešu Lieldienas iekrīt pirmajā svētdienā pēc pilna Mēness, periodā no 22. marta līdz 25. aprīlim.

Latviešu tautas ticējumi par Lieldienām

  • Lieldienu naktī ar pīlādžu rungu jāskrien apkārt mājai, lai burvji netiek mājā iekšā.
  • Kurš Pirmajās Lieldienās pirmais iziet laukā, tam tajā gadā laime gaidāma.
  • Lai mājā nebūtu knišļu un mušu, tad Lieldienu rītā no galda jānoslauka drupatas un jānes pār kaimiņu robežu.
  • Lieldienās ēd zirņus, lai bagātību iegūtu.
  • Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi, un, lai nebūtu jākaujas ar “lāča miegu”.
  • Lieldienās, ciemos ejot, dāvina olas, jo dāvināta ola vērš mājas dzīvi uz labu, cilvēkus dara gaišākus un smaidīgākus.
  • Kurš apēd olu bez sāls, tas daudz melos.
  • Kam ola kaujoties nesaplīst, tam piepildās iedomātā vēlēšanās.

Citēts no "Lieldienu grāmata"

Lieldienu rītā pēc iespējas agri jāuzceļas. Lai labi veiktos darbi visu gadu, jāuzvelk gluži jauns krekls un jāiet nopērt aizgulējušos. Ūdenī, kas tek pret sauli, - “dzīvajā ūdenī” - jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt.

Citēts no "Latviešu sadzīves tradīcijas un godi"

Lieldienu rotaļas

Vistiņu ķeršana

Vienam no klātesošajiem aizsien acis. Sējējs ņemt to pie rokas un vada apkārt. Tas, kam acis aizsietas, prasa: Kur tu mani vedīsi? - Uz cūkkūtiņu putras ēst. - Vai karote arī ir? - Meklē pats! Tiklīdz tas pateikts, sējējs atlaiž roku un visi bēg. Ķērējs mēģina kādu notvert, kad tas izdodas, noķertais stājas iepriekšējā vietā par ķērēju.

Olu ripināšana jeb lunkošanās

Pagaru dēli ar izgrebtu vidu, līdzīgu silei, novieto slīpi. Spēlē gan telpās, gan ārā. Ārā spēlējot, vietu, kur notiek lunkošanās, nokaisa ar dzeltenām smiltīm, lai olas nesasistos. Pirmais spēles dalībnieks vienu olu noliek zināmā attālumā no dēļa smiltīs par mērķi. Otrs ripina savu olu, mēģinādams trāpīt noteiktajai olai. Ja ola pieripo klāt, tad abas olas pieder ripinātājam. Ja ne, tad nākamais spēlētājs mēģina trāpīt kādai no olām. Uzvar tas, kurš savācis visvairāk olu.

Cūciņas

Sētsvidū izrok mazu bedrīti, kurā jāiedzen koka klucītis – cūciņa. Viens spēlētājs nostājas pie bedrītes ar koka nūju: tas ir cūciņas sargātājs. Pārējie stāv ar nūjām pie savām bedrītēm un mēģina iedzīt cūciņu sargātāja bedrītē. Kuram spēlētājam tas izdodas, tas ir uzvarējis.

Citēts no "Nāc nākdama, Lieladiena! : latviskas tradīcijas un 50 pasaulē populāru ēdienu receptes"

Daži padomi olu krāsošanā:

  • Sīpolu mizas olām dod dzeltenu vai pat brūnu krāsu. Brūnums kļūs vēl spilgtāks, ja pie sīpolu mizām pieliks kafijas biezumus.
  • Alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu.
  • Bērzu lapas, mētras, sūnas dod dzelteni zaļu, rudzu zāle - koši zaļu krāsu.
  • Kumelītes dod maigi dzeltenu krāsu.
  • Lai olas pēc krāsošanas būtu spodras, tās vēl karstas aprīvē ar speķa gabaliņu.

Citēts no "Latviešu sadzīves tradīcijas un godi"

5 mīklas Lieldienām

  1. Uzliek uz galda – balts, nokrīt zemē – dzeltens. (Ola)
  2. Apaļa mājiņa, ne durvju, ne logu, bet dzīvotājs iekšā. (Cālis olā)
  3. Četras kājas kumeļam, augšpēdus danco. (Šūpoles)
  4. Pats sarkans, bet acis baltas. (Pūpols)
  5. Debesīs stāv, zemi silda. (Saule)

Citēts no grāmatas "Lieldienas"

Lieldienas rītā agri saule danco un visa zeme trīc.

Latviešu tautas ticējums

Lieldienu receptes

Lieldienu pasha. Tā sagtavojama iepriekšējā dienā. Vienlīdz garšīga ir kā vārītā, tā nevārītā pasha. Vieglāk pagatavot nevārīto pashu.

Vārītā pasha. 1 kg biezpiena izberž caur sietu kopā ar 200 g sviesta. Pievieno 5 olas, 400 g krējuma, liek uz pīts un maisot uzkarsē (tā, lai nepiedeg). Katliņu noliek vēsumā vai ieliek lielākā traukā ar aukstu ūdeni, strauji atdzesē, turpinot maisīt. Pieliek 300 g cukura, 1 paciņu vanilīna cukura, 1/2 glāzes rozīņu, 1/2 glāzes lobītu mandeļu. Visu samaisa un pilda veidnē (bļodiņā). Uzliek nelielu slogu un atstāj ledusskapī uz diennakti.

Nevārītā pasha. 400 g sviesta puto ar 400 g cukura, pakāpeniski pievieno 5 olu dzeltenumus. Kad cukurs izkusis, pievieno vaniļas esenci. Masai pievieno 1 kg biezpiena, kas izberzts caur sietu, gabaliņos sagrieztas kaltētas aprikozes, rīvētu citrona miziņu. 250 g saldā krējuma saputo un iecilā masā. To visu pilda veidnē, izlīdzina, uzlieks slogu un noliek uz nakti vēsumā.

Receptes no "Lieldienu grāmata"

Kurzemnieks. - ISSN 1407-9755. - Nr.35 (2016, 23.marts)
Kurzemnieks. - ISSN 1407-9755. - Nr.35 (2016, 23.marts)
Kurzemnieks. - ISSN 1407-9755. - Nr.47 (2000, 20.apr.)

©Kuldīgas Galvenā bibliotēka, 2020

Created By
Kuldīgas Galvenā Bibliotēka
Appreciate

Credits:

Fotogrāfijas: Monika Grabkowska - "Easter eggs" • Agnese Kisune - "untitled image" • S&B Vonlanthen - "untitled image" • Kevin Li - "untitled image" • Jack B - "Glow"